Kafija nav tikai dzēriens, ko steigā paķeram ceļā uz darbu. Mūsdienās tā ir kļuvusi par kultūras fenomenu — rituālu, kas apvieno garšu, aromātu un dzīvesveidu. Īstens kafijas cienītājs zina: patiesi laba kafija sākas ne tikai ar gatavošanas tehniku, bet ar pareizi izvēlētām pupiņām.
Kafijas šķirnes, tās izcelsme, audzēšanas apstākļi un apstrādes metode — tas viss ietekmē gala rezultātu tavā krūzītē. Aromāts, stiprums, garša un pēcgarša ir tie faktori, kas atšķir lielisku kafiju no viduvējas. Ja vēlies saprast, kā izvēlēties kafiju savām vēlmēm, turpini lasīt — šajā ceļojumā iepazīsim pasaules galvenās kafijas pupiņu šķirnes.
Arabika — pasaulē populārākā kafijas pupiņa
Arabika ir pirmā kafijas pupiņu šķirne, ko cilvēce iepazina, un tā joprojām ir visplašāk izmantotā. Augstas kvalitātes arabikas kafijai raksturīga saldena garša ar šokolādes, riekstu un karameles niansēm. Augļu un ogu notis piešķir garšai vieglu skābumu un elegantas rūgtuma nianses.
Kafijas garša atkarīga arī no grauzdēšanas līmeņa, reģiona un pat augsnes, kurā pupiņas augušas. Vislabākā arabika tiek audzēta tropu klimatā ekvatora tuvumā — Dienvidamerikā un Āfrikā. Vadošā valsts pēc apjoma ir Brazīlija, taču izcilas garšas pupiņas nāk arī no Etiopijas, Kolumbijas un Kenijas.
Robusta, Liberika un kafijas maisījumi
Robusta — stiprāka garša un augstāks kofeīna līmenis
Robusta kafijas pupiņas ir ievērojami rūgtākas un stiprākas nekā arabika. Tām raksturīgs grauzdētu riekstu vai zemesriekstu pēcgarša, kā arī ievērojami lielāks kofeīna saturs.
Šī šķirne bieži tiek pievienota maisījumiem, ko izmanto piena kafijas dzērieniem — latte, cappuccino vai flat white. Pat pievienojot pienu, robusta saglabā savu intensīvo garšu. Robusta pupiņas ir arī izturīgākas pret kaitēkļiem, aug zemākā augstumā un ir mazāk prasīgas pret klimatiskajiem apstākļiem. Tāpēc tās plaši audzē Āfrikā un Āzijā, īpaši Vjetnamā.
Liberika — reta un specifiska kafija
Liberika ir visretāk sastopamā no trim galvenajām kafijas pupiņu šķirnēm. Tās garša parasti nav tik izteikta, tāpēc liberiku bieži izmanto šķīstošajā kafijā vai kosmētikas rūpniecībā. Šī pupiņu šķirne veido tikai aptuveni 1% no pasaules tirgus.
Kafijas maisījumi un grauzdēšanas nianses
Kafijas pupiņas, nonākot grauzdēšanas procesā, maina ne tikai krāsu, bet arī garšu. Lai nodrošinātu stabilu un atpazīstamu garšu no partijas uz partiju, ražotāji bieži vien veido dažādas arabikas pupiņu kombinācijas vai pievieno robustu, lai panāktu intensīvāku garšu.
Lai gan maisījumos pupiņas vizuāli var šķist līdzīgas, arabiku no robustas atšķirt ir iespējams: robusta ir ovālāka un mazāka, savukārt arabika ir lielāka, ieapaļāka un ar viļņotu līniju sēklas vidū.
Kāpēc kafijas šķirne ir tik nozīmīga?
Garša ir ļoti subjektīva pieredze. Tas, kas vienam šķiet salds un augļains, citam var likties pārāk skābs vai rūgts. Tāpēc kafijas pupiņu izcelsme un šķirne ir pirmais solis ceļā uz tavām ideālajām garšas notīm.
Turpinājumā apskatīsim, kā izvēlēties sev piemērotāko kafiju, ņemot vērā grauzdēšanas pakāpi, ražotāju, svaigumu un to, vai izvēlēties veselas vai maltas pupiņas.
4 būtiski padomi, kā atrast savu ideālo kafiju
1. Dažādi ražotāji – dažādas garšas nianses
Tagad, kad esi iepazinies ar populārākajām kafijas šķirnēm, nākamais solis ir izvēlēties, kādas garšas vēlies savā krūzītē: maigumu, augļainumu, rūgtumu — vai visu kopā?
Kafijas garšu nosaka ne tikai pupiņu izcelsme, bet arī ražotāja pieeja grauzdēšanai un maisījumu veidošanai. Pat viena un tā pati arabika no dažādiem ražotājiem var sniegt pilnīgi atšķirīgu pieredzi.
Tāpēc ieteicams sākt ar 2–3 dažādiem ražotājiem un salīdzināt, kura kafija tev šķiet vispiemērotākā. Jo vairāk degustēsi, jo labāk spēsi noteikt savas vēlmes.

2. Grauzdēšanas līmenis – no vieglas līdz intensīvai
Grauzdēšanas pakāpe būtiski ietekmē garšu, aromātu un pēcgaršu. Atkarībā no tā, ko vēlies just kafijā, izvēlies attiecīgo līmeni:
Vieglā grauzdēšana
Ideāli piemērota kvalitatīvām arabikas pupiņām. Atklāj visas smalkākās garšas nianses – augļus, ogas, ziedus, pat garšaugus. Šāda kafija parasti ir gaišāka krāsā, ar izteiktu skābenumu un sarežģītu pēcgaršu. Ja vēlies niansētu pieredzi, tas būs labs sākums.
Vidējā grauzdēšana
Populārākā izvēle, īpaši maisījumiem. Tā nodrošina līdzsvaru starp pupiņu izcelsmes garšām un karamelizācijas notīm, kas rodas grauzdēšanas procesā. Garšas profils var svārstīties starp cepumiem, riekstiem un tumšu šokolādi. Piemērota gan espresso, gan filtrētas kafijas cienītājiem.
Tumšā grauzdēšana
Šādas pupiņas ir intensīvi brūnas vai pat melnas ar spīdīgu virsmu. Garša būs stipra, ar rūgtuma un dūmu notīm. Šāda kafija bieži satur robustu, tāpēc tā satur vairāk kofeīna un ir ideāli piemērota espresso cienītājiem.
3. Kafijas svaigums – kvalitātes atslēga
Svaigums ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē kafijas aromātu un garšu. Pat vislabākās pupiņas zaudē savu vērtību, ja tās ir vecas vai nepareizi uzglabātas.
Vienmēr pārbaudi, vai uz iepakojuma norādīts grauzdēšanas datums. Ja tā nav — tas var liecināt par zemu ražošanas caurskatāmību. Izvēlies iepakojumu ar vienvirziena vārstu – tas ļauj oglekļa dioksīdam izplūst, bet neļauj skābeklim iekļūt iekšā, tādējādi paildzinot svaigumu.
Ideālā gadījumā kafiju vēlams izlietot 4–8 nedēļu laikā pēc grauzdēšanas, īpaši, ja vēlies maksimāli bagātīgu aromātu.
4. Veselas pupiņas vai malta kafija?
Ja vēlies kafiju ar maksimālu aromātu un garšas dziļumu — izvēlies veselas pupiņas un samaļ tās tieši pirms pagatavošanas. Tā kafija nezaudē ēteriskās eļļas un sniedz katru reizi svaigu pieredzi.
Tomēr, ja izmanto jau maltu kafiju, pārliecinies, ka tā atbilst tavam pagatavošanas veidam. Mūsu piedāvājumā, piemēram, pieejama vidēji malta kafija, kas ideāli piemērota brūvēšanai ar preskannu, Moka kannu vai klasisku uzliešanas metodi.
Svarīgi atcerēties: arī gatavošanas metode ietekmē garšu. Pilnībā automātiskās kafijas mašīnas nodrošina vienmērīgu kvalitāti un komfortu, bet ar roku pagatavota kafija ļauj pielāgot katru parametru.
